Arodalerģija ir viena no biežāk sastopamajām arodslimībām, kas var attīstīties darbiniekiem strādājot notektā darba vidē un ierosināt tādas alerģiskas slimības kā: astma, alerģisks kontaktdermatīts, nātrene un angioedēma, alerģisks rinīts, ekzēma un folikulīts. Pēc savas būtības tā ir imūnās sistēmas pastiprināta reakcija (hipersensitivitāte) pret ķīmiskām vielām vai proteīniem, kas sastopami darbavietās. 

Ir zināmi vairāki simti arodalergēnu, piemēram, tādas ķīmiskas vielas kā - metāli, epoksīda un akrila gumijas izstrādājumi, gumijas piedevas, krāsas, ķīmisko vielu starpprodukti, pesticīdi, plastmasa u.c., un proteīni - latekss, augu proteīni, miltu putekļi, enzīmi, koka putekļi, pelējuma sēnītes, dzīvnieku produkti un blaugznas u.t.t., kas var ierosināt kādu no iepriekš minētajām slimībām. Lai noteiktu arodalerģiju, precizētu to ierosinošo faktoru un piemērotu atbilstošu ārstēšanu, vēlama alergologa konsultācija.

Primārā profilakse - Tas ir pasākumu kopums, kas jāievēro darbiniekiem pirms darbavietas izvēles un darba gaitu uzsākšanas, kā arī darba devējiem, iekārtojot darba vidi un nodrošinot nodarbinātajiem nepieciešamo aizsargaprīkojumu. 

• Ja iepriekš ir zināma alerģija pret kādu no arodalergēniem, neizvēlēties darbavietu, kurā iespējama saskare ar konkrēto vielu.
• Ņemt vērā, ka primāra sensibilizācija (pirmreizēja saskare ar konkrēto alergēnu un paaugstināta organisma jūtība pret to) var rasties arī pirms profesionālās darbības uzsākšanas, piemēram, ar pīrsingiem un rotaslietām, ja rodas kontaktalerģija pret tajās esošajiem metāliem, ar kosmētiku (krēmiem, dekoratīvo kosmētiku, dezodorantiem u.t.t.) un sadzīves ķīmiskām vielām (mazgājamie līdzekļi, veļaspulveri, gaisa atsvaidzinātāji u.t.t.), gumijas un lateksa izstrādājumiem un citām ķīmiskām vielām vai proteīniem, kas tiek pielietoti sadzīvē, kā arī skaistumkopšanas industrijā un medicīnas iestādēs. Diemžēl sensibilizētiem cilvēkiem, kuriem simptomi vēl neizpaužas, stājoties darbā ir grūti izvērtēt arodalerģijas attīstības riskus. Bet ja ir zināma alerģiska reakcija pret kādu iepriekš minētajām vielām, rūpīgi jāizvēlas darba vide, kurā nav saskares ar tām.
• Ja ir paaugstināts alerģisko slimību saslimšanas risks, piemēram, ja cilvēkam iepriekš dzīves laikā un/vai tuvākajiem ģimenes locekļiem ir konstatēta jebkāda veida alerģiska slimība, neizvēlēties profesiju un darbavietu, kas sasitīta ar augstu potenciālo alergēnu koncentrāciju vidē un regulāru saskari (gan ar ādu, gan ieelpojot) ar tiem.
• Ja bojāta ādas barjerfunkcija un ir novērojama jebkāda veida ādas slimība (piem., ekzēma, atopiskais dermatīts, kairinājuma dermatīts, ādas plaisas u.t.t.), nav ieteicams izvēlēties arodu, kuru veicot potenciālie alergēni organismā var nokļūt caur bojāto ādu. 
• Uzlabot ādas barjerfunkciju ar ādu kopjošiem krēmiem, kas nopērkami aptiekā un nesatur smaržvielas un citus konservantus, kas paši par sevi var izraisīt sensibilizāciju un ierosināt alerģisku reakciju.
• Pārliecināties, ka darba devējs ir nodrošinājis visus iespējamos aizsargpasākumus, lai mazinātu kontaktu ar potenciālajiem alergēniem.

Sekundārā profilakse - Tās princips ir aizkavēt esošās alerģiskās slimības attīstību. Jebkuras alerģijas pirmā un vissvarīgākā ārstēšanas metode ir alergēna izslēgšana, ja tas nav iespējams, jācenšas mazināt alergēna daudzumu apkārtējā vidē.

Lai noteiktu alerģisko slimību ierosinošo alergēnu, vēlams vērsties pie alergologa.

Kad vainīgais alergēns ir atklāts, ieteicama tā eliminācija (jeb izslēgšana), kas būtībā nozīmē darba apstākļu un nereti arī darbavietas vai pat aroda maiņu pret tādu, kuru veicot nav saskares ar slimības ierosinātāju. 

Atkarībā no darba specifikas un alerģiskās slimības klīniskās ainas, jānodrošina darbs ar citu materiālu, pret kuru cilvēks nav sensibilizēts (piemēram, lateksu saturošus cimdus nomainīt pret nitrila vai vinila cimdiem).

Darba devējam jāpiedāvā darbiniekam citi darba pienākumi, kas nodrošina tādus darba apstākļus, lai saskare ar “vainīgo” alergēnu būtu pēc iespējas mazāka. Papildus darba devējam jāizvērtē un jāuzlabo kontroles un telpu ventilācijas pasākumi, lai mazinātu alergēnu koncentrāciju darba vidē, kā arī vēl specifiskāk jāpielāgo personīgos aizsarglīdzekļus.

Ja nav iespējama alergēna eliminācija esošajā darbavietā, jāapsver darba vai pat aroda maiņa.

Ja arodalerģiskā slimība ir attīstījusies, ieteicams papildus novērst citus kaitīgos faktorus, piemēram, atmest smēķēšanu, novērst pasīvo smēķēšanu, neuzturēties piedūmotās un putekļainās telpās, veikt regulāru dzīvojamo telpu uzkopšanu, novērst pelējumu un tā cēloņus, nelietot spēcīgas smaržas vai gaisa atsvaidzinātājus un citas sadzīves ķīmiskās vielas, tāpat ieteicams izvairīties no produktiem, kas satur lielu daudzumu pārtikas piedevu vai bioloģiski aktīvu vielu.

Slimības radīto simptomu mazināšanai ārsts pielāgos atbilstošu medikamentozo terapiju, piemēram, antihistamīna līdzekļus, glikokortikosteroīdus saturošus medikamentus, inhalatoru lietošanu astmas gadījumā u.t.t.. Pie smagām ģeneralizētām reakcijām, respektīvi, ja bijusi anafilakse pēc saskares ar arodalergēnu, pacientam tiek nozīmēts adrenalīns un veikta apmācība tā lietošanā. 

Būtiska ir regulāra novērošanās pie speciālista, lai noteiktu slimības attīstības gaitu un atbilstoši tai veiktu terapijas un rekomendāciju korekciju.