Alerģiskās iesnas

Alerģiskais rinīts

Alerģiskais rinīts ir hroniska slimība ar pastāvīgiem vai regulāriem atkārtojas simptomiem - aizliktu degunu, izdalījumiem no deguna, niezi un šķaudīšanu. Ar alerģisku rinītu slimo apmēram 25% iedzīvotāju. Alerģisks rinīts var sākas vienlaicīgi ar astmu, nereti astma sākas vispirms.

Kas var būt alergēni ?

Bieži:

1. Mājas putekļu ērces. Pastāvīgas alerģijas izpausmes neatkarīgi no gadalaika.

2. Ziedputekšņi. Simptomi izpaužas tikai noteiktos gadalaikos: koki zied no marta līdz maijam, pļavu zāles - no jūnija vidus līdz jūlija beigām, bet nezāles - no augusta līdz septembrim.

3. Mājdzīvnieki. Tie ir mūsu mīļie kaķi, suņi, jūras cūciņas, kāmīši, zirgi, putni u.c.

4. Pelējuma sēnītes. Pelējuma sēnītes sporas gaisā visvairāk ir sastopamas periodā no maija līdz oktobrim, maksimālo koncentrāciju sasniedzot vasaras beigās (augustā/septembrī) . Pelējums var būt arī dzīvoklī.

5 Prusaki, grauzēji .

Reti:

1. Profesionālie alergēni (milti, malkas un koka putekļi, plastmasas ,krāsas eļļas, lakas, smaržas u.c.).

2. Latex (gumijas izstrādājumi).

3. Pārtikas alergēni.

Izmeklējumi un diagnostika

• Anamnēze.

• Alergoloģiskie ādas testi.

• Seroloģiskā diagnostika (alergēnspecifiska IgE noteikšana serumā) .

• Intranazālais provokācijas tests ar alergēniem.

• Eozinofīlo leikocītu skaita noteikšana deguna gļotu uztriepē.

• Alergologa, pulmonologa konsultācijas.

AR diagnostika nereti ir vienkārša, bet tā var būt arī sarežģīta un grūta. Diagnozes noteikšanai pietiek ar anamnēzi un pozitīviem ādas alerģiskiem testiem vai specifiskā IgE noteikšanu sērumā.

Ārstēšana

• Kontakta ar alergēnu novēršana.

• Medikamentoza terapija.

• Specifiskā imūnterapija.

• Slimnieka apmācība.

Jebkuras alerģijas pirmā un vissvarīgākā ārstēšanas metode ir izvairīšanos no alergēna jeb alergēna "izslēgšana". Ja tas nav iespējams, vismaz jācenšas samazināt alergēna daudzumu apkārtējā vidē.

Nesmēķē un lūgt nesmēķēt arī apkārtējiem.

Pēc ārsta ieteikuma jālieto medikamenti. Alerģisko iesnu efektīva ārstēšana ir īpaši svarīga, ja šī slimība kombinējas ar astmu, jo bez adekvātas terapijas iesnas var ievērojami pasliktināt bronhiālās astmas norisi un atceraties ka neārstētas alerģiskās iesnas var veicināt astmu.

Galvenā ārstešanas metode – tā ir alergēnu specifiskā imūnterapija. Pacientam ilgstoši (3-5 gadi) tiek dots alergēns, kamēr organisms pieradina pie alergēna un imūnsistēma pārstāj uz to reaģēt. Tā tiek ietekmēts slimības iemesls. Gribu atgādināt, ka alergēnu specifiskā imūnterapija nav nekāds jaunums. Šāda veida ārstēšanu tika sākta jau 1911. gadā, t.i., vairāk nekā pirms simts gadiem. Ir divi galvenie ASI veidi-subkutānā(SCIT) un sublingvālā(SLIT). Pašreiz lietotās vakcīnas ir standartizētas, tādas vakcīnas uzlabo imūnterapijas efektivitāti un drošibu.

Skatoties arī mājas lapā sadaļu- «Pacientiem»- izmeklējumi, ārstēšana.

Ieteikumi, ja slimību ierosina konkrēti alergēni

Augu ziedēšanas laikā iespējami vairāk atrasties telpās, dzīvojamās telpās izmantot gaisa filtru.
Augu ziedēšanas laikā pārcelties uz citu klimatisko zonu, kur ziedēšanas sezona nav sākusies vai ir jau beigusies.
Pēc iespējas mazāk vērt vaļā dzīvokļa logus un durvis (īpaši saulainā un vējainā laikā). Mitrā laikā var izvēlēties laiku pastaigām.
Nebraukt automobilī ar vaļējiem logiem un izslēdzot ventilāciju, jo kopā ar svaigo gaisu automašīnā nokļūst arī daudz ziedputekšņu. Dažiem jauniem auto ir ziedputekšņu filtri.
Ejot ārā, nēsāt saulesbrilles, kas kaut nedaudz aizkavēs ziedputekšņu iekļūšanu acīs, un ieziediet degunā nedaudz vazelīn eļļas vai citu krēmu, tādējādi ziedputekšņi tur pielips un nenonāks uz deguna gļotādas.
Pēc iespējas mainiet apģērbu (virsdrēbes un apavus) un ejiet dušā, lai aizskalotu ziedputekšņus, kas nokļuvuši uz ādas.
Matus mazgājiet pirms gulētiešanas.
Mazgājiet rokas pirms aizskariet acis.
Veļu nežāvēt laukā, ārpus telpām.
Bieži mazgāt mājdzīvniekus,kas uzturas ārā.
Par augu ziedēšanu Eiropas valstīs informāciju var atrast internetā www.polleninfo.org.
Par ziedputekšņu koncentrāciju gaisā var uzzināt arī laika ziņu raidījumos.

Vairāk izmantot sintētiska materiāla segas un spilvenus un mazgāt tos katru nedēļu 60 grādu temperatūrā.
Ne retāk kā reizi nedēļā veikt telpu mitro uzkopšanu.
Atbrīvoties no paklājiem, bieziem aizkariem un mīkstajām rotaļlietām.
Lietot putekļu sūcējus, kas aprīkoti ar HEPA filtriem vai ūdens izmantošanas funkciju.
Mazināt mīksto mēbeļu daudzumu guļamistabā.
Guļamistabās turēt 1-2 mīkstās rotaļlietas, mazgāt tās 55-60 grādu temperaturā vai saldēt saldētavā > 8.st.
Lietot īpašus ērču necaurlaidīgus spilvenu un matraču pārvalkus.