Pārtikas alerģija

Pārtikas alerģija

Cik bieži sastopama pārtikas alerģija?
Lai gan liela daļa pasaules iedzīvotāju uzskata, ka viņiem vai viņu bērniem ir pārtikas alerģija, ticami pierādītu pārtikas alerģiju novēro apmēram 5-10% bērnu līdz 3 gadu vecumam un 1-2% pieaugušo.

Kādi ir biežākie pārtikas alergēni?
Visbiežāk alerģiju novēro pret pienu, olu, kviešiem, soju, riekstiem, zivīm un vēžveidīgajiem, taču pārtikas alerģiju var novērot pret jebkuru citu pārtikas produktu. Dzīvībai bīstamas reakcijas visbiežāk novēro pret zivīm, vēžveidīgajiem, riekstiem, pienu, olu.

Kā izpaužas pārtikas alerģija?
Lai gan pārtikas alerģija tiek uztverta kā viena slimība, tai ir dažādi veidi un izpausmes. Atkarībā no imunoloģiskajiem mehānismiem un simptomu parādīšanās ātruma, pārtikas alerģiju iedala sekojoši.

Tūlītēja jeb ātrā tipa pārtikas alerģija – šo reakciju gadījumā organismā veidojas specifiskas imūnglobulīna E (IgE) antivielas pret konkrēto produktu. Alerģiskās reakcijas attīstās dažu minūšu līdz 2 stundu laikā un tās var būt sekojošas:
  •  ādas un gļotādu simptomi (nātrene, apsārtums, nieze, tūska);
  •  gremošanas orgānu simptomi (vemšana, sāpes vēderā, caureja);
  •  elpceļu simptomi (klepus, smakšana, sēkšana, aprūtināta elpošana, balss zudums, spiedoša sajūta krūtīs);
  •  sirds – asinsvadu sistēmas simptomi (izmainīta apziņa, spiediena krišanās, bālums, ģībšana)
Situāciju, kad pacientam vērojamas izpausmes no vairākām orgānu sistēmas pusēm, sauc par anafilaksi. Smagākā pārtikas alerģijas izpausme ir anafilaktisks šoks. Ātrā tipa reakcijas var būt dzīvībai bīstamas un izraisīt nāvi!

Ātrā tipa pārtikas alerģijas gadījumā simptomi var attīstīties no minimāla alergēna daudzuma (piemēram, no produktiem, kur rakstīts, ka tie “var saturēt” esošo alergēnu, izgarojumu ieelpošanas, ādas kontakta ar pārtikas alergēnu, virtuves piederumu, kuri bijuši saskarsmē ar alergēnu, lietošanas).

Vēlīna pārtikas alerģija – šo reakciju gadījumā IgE antivielas pret pārtikas alergēnu neveidojas, tādēļ bieži šī tipa reakcijas nepareizi tiek dēvētas par pārtikas nepanesību.
Vēlīnu reakciju gadījumā simptomi visbiežāk parādās pēc 24-48-72 stundām.
Biežākās izpausmes ir sāpes vēderā, slikta dūša, aizcietējumi, šķidra vēdera izeja, dažāda veida izsitumi (izņemot nātreni).
Vēlīnā tipa pārtikas alerģijas gadījumā pacienti bieži panes nelielu daudzumu alergēna.
Šis iedalījums ir svarīgs, jo no tā ir atkarīgs tas, kādus testus ārsts izvēlēsies veikt, kā arī diētas rekomendācijas.
Kā diagnosticē pārtikas alerģiju?
  • Anamnēze – vissvarīgāko informāciju par pārtikas alerģiju ārsts iegūst no pacienta vai pacienta vecākiem, tādēļ vizītes laikā tiek uzdoti daudzi jautājumi par simptomu parādīšanos vecumu, laiku pēc produkta lietošanas, reakciju smagumu, diētu, citām veselības problēmām, kas var līdzināties pārtikas alerģijai, medikamentu lietošanu utml.
  •  Pārtikas dienasgrāmata – var palīdzēt atklāt simptomu saistību ar konkrēta produkta lietošanu (īpaši svarīgi vēlīnu pārtikas alerģiju diagnostikā)
  • Ādas dūriena testi – noder tūlītēju pārtikas alerģijas diagnostikai. Uz rokas tiek uzpilināts alergēna ekstrakts, ar 1mm lanceti punktēta āda caur pilienu. Dažkārt tiek veikti dūriena – dūriena testi, kad alergēna ekstrakta vietā tiek izmantoti svaigi produkti. Ādas dūriena un dūriena – dūriena testus izmanto tūlītēju reakciju atpazīšanai. Rezultātu iegūst pēc 15 min. 
  • Atopijas aplikācijas tests – partikas alergēni tiek pielīmēti pie muguras uz 48 stundām, rezultātus nolasa pēc 72 stundām. Šo testu izmanto vēlīnu pārtikas alerģiju gadījumos, kad IgE antivielas pret produktiem netiek atrastas.
  • Specifisku IgE antivielu noteikšana asinīs – testu izmanto neatkarīgi no alerģijas smaguma un gadījumos, kad nav iespējams veikt ādas dūriena testus, kā arī lai noteiktu, cik daudz IgE antivielu pret konkrēto alergēnu ir pacientam.
  • Molekulārie alergēni – noder tūlītēju pārtikas alerģiju diagnostikai, jo palīdz precīzāk atklāt, pret kurām alergēna daļiņām pacientam ir paaugstināta jutība. Palīdz noteikt, kuriem pacientiem nepieciešama stingra izslēgšanas diēta un kuriem atļaujama produkta lietošana termiski apstrādātā veidā, atpazīt krusteniskas reakcijas, atškirt pacientus, kam iespējamas smagas, dzīvībai bīstamas reakcijas, kā arī dažkārt atklāt pārtikas alerģiju, kad citi testi ir negatīvi.
  • Izslēgšanas diēta un pārtikas provokācijas tests – svarīgākais tests, kas tiek izmantots, lai apstiprinātu vai izslēgtu pārtikas alerģijas diagnozi, noteiktu, vai pārtikas alerģija ir pārgājusi, kā arī lai izvērtētu, vai iespējama termiski apstrādātu produktu lietošana pacientiem ar alerģiju pret pienu un olu. Pārtikas provokācijas testu var veikt mājās vai stacionārā atkarībā no iepriekšējo reakciju smaguma, citu testu rezultātiem, pārtikas alerģijas veida un citiem faktoriem. Pārtikas provokācijas tests var būt atklāts vai dubultakls placebo kontrolēts. Alergologs noteiks, kāds testa veids katram pacientam ir piemērots.
Kā ārstē pārtikas alerģiju?
  • Pārtikas alerģijas ārstēšana balstās uz produkta, pret kuru ir alerģija, izslēgšanu no uztura. To, vai izslēgšanas diētai jābūt pilnīgai vai daļējai, kā arī laiku, kad pārbaudīt, vai alerģija ir pārgājusi, katram pacientam individuāli nosaka alergologs. 
  • Pacientiem ar dzīvībai bīstamām reakcijām nepieciešams adrenalīna autoinjektors. Adrenalīns ir pirmās izvēles medikaments šādu reakciju ārstēšanai, jo vislabāk iedarbojas uz sirds – asinsvadu, elpceļu un vairāku orgānu sistēmu simptomiem. Antihistamīna līdzekļi palīdz novērst ādas un gļotādas simptomus (kā, piemēram, nātreni, deguna tecēšanu, niezi, lūpu vai plakstiņu tūsku).
Kas ir pārtikas nepanesība?

Termins pārtikas nepanesība iekļauj dažādas reakcijas pret pārtikas produktiem, kurās nav iesaistīta imūnā sistēma. Pārtikas nepanesība nav pārtikas alerģija, lai gan simptomi abos gadījumos var būt līdzīgi.

Laktozes nepanesība ir viena no biežāk sastopamajiem pārtikas nepanesības veidiem. Tās pamatā ir gremošanas fermenta laktāzes deficīts, kā rezultātā netiek sašķelts pienā esošais cukurs – laktoze. Laktozes nepanesības gadījumā visbiežāk novērojamās reakcijas – sāpes vēderā, šķidra vēdera izeja, vēdera pūšanās pēc piena produktu lietošanas var kļūdaini likt domāt par govs piena olbaltuma nepanesību. 

Dažādas pārtikas piedevas (piemēram, konservanti, saldinātāji, krāsvielas, antioksidanti) un bioloģiski aktīvas vielas produktos (piemēram, kofeīns, histamīns, tiramīns, serotonīns) arī var radīt pārtikas alerģijai līdzīgas izpausmes. 

Pārtikas nepanesības klīniskā aina ir ļoti variabla. Reakcijas bieži attīstās novēloti un ir atkarīgas no apēstā produkta daudzuma un/vai biežuma. Atšķirībā no pārtikas alerģijas, pārtikas nepanesības gadījumā alergoloģiskie testi (IgE antivielas asins serumā, ādas testi) ir negatīvi. 
CITI PĀRTIKAS ALERĢIJAS VEIDI
  • Kas ir orālās alerģijas sindroms?

    Orālās alerģijas sindroms ir tūlītēja pārtikas alerģijas izpausme, kas vērojama daļai pacientu ar ziedputekšņu alerģiju, lietojot uzturā riekstus, svaigus augļus un dārzeņus. Simptomi vērojami mutes dobumā kā lūpu, mēles, aukslēju nieze, kņudināšana, apsārtums, iespējama lūpu, mēles tūska, tirpšanas sajūta.


    Alerģiskās reakcijas veidojas, jo augļiem, dārzeņiem, riekstiem un ziedputekšņiem daļa alergēnu uzbūves ziņā ir līdzīgi. Šādas alerģiskas reakcijas dēvē par krusteniskām reakcijām. Latvijā orālās alerģijas sindroms visbiežāk veidojas pacientiem ar alerģiju pret bērzu. Reakcijas iespējams mazināt, lietojot augļus un dārzeņus termiski apstrādātā veidā. 


  • Kas ir uztura olbaltumu izraisīts enterokolīta sindroms (FPIES – angļu val.)?

    Uztura olbaltumu izraisīts enterokolīta sindroms ir vēlīna pārtikas alerģijas forma, kad IgE antivielas pret konkrēto pārtikas alergēnu neveidojas. Slimības sākums visbiežāk ir līdz 9 mēnešu vecumam, bet var sākties jebkurā vecumā. 


    Galvenie pārtikas alergēni ir govs piens, soja, rīsi. Citi biežākie alergēni: graudaugi (auzas, mieži, kvieši, kukurūza), ola, gala (vista, tītars, liellopu gaļa), zivis, vēžveidīgie, dārzeņi (kartupeļi, kabači, pupas, zirņi, tomāts), augļi (banāns, ābols), rieksti.  Iespējamas reakcijas pret citiem pārtikas produktiem. 


    Simptomi attīstas dažu stundu (parasti 2-4) laikā pēc ēdiena lietošanas, akūti, bieži vērojama izteikta, apjomīga, atkārtota vemšana, caureja, atūdeņošanās, var iestāties šoks. Simptomi parasti izzūd pēc 6-8 stundām un pacients atkal jūtas labi. Smagākos gadījumos nepieciešama īslaicīga ārstēšanās stacionārā, lai novērstu akūtos simptomus. Iespējamas slimības hroniska forma, kas var izpausties kā šķidra, dažkārt asiņaina vēdera izeja, atgrūšana, augšanas aizture. Izslēdzot vainīgo produktu, simptomi izzūd.


    Lai izvērtētu, vai reakcija pret produktu ir pārgājusi, nepieciešams pārtikas provokācijas tests dienas stacionārā ārsta – alergologa uzraudzībā.

  • Kas ir eozinofīls ezofagīts?

    Hroniska barības vada slimība, kurai pamatā ir imunoloģisks (eozinofīlo leikocītu radīts) iekaisums barības vadā. Eozinofīls ezofagīts sastopams gan bērniem, gan pieaugušajiem. 40-90% pacientu novērojama saistība ar citām atopiskām slimībām (15 - 43% pacientu ir paaugstināta jutība pret pārtikas alergēniem, līdz 80% pret inhalējamiem alergēniem).


    Slimība var atgādināt skābes atvilni, taču tai raksturīga neefektīva skābes atviļņa terapija. 


    Izpausmes:

    • maziem bērniem: atteikšanās no ēšanas, vemšana, augšanas aizture;
    • skolas vecuma bērni: vemšana, sāpes vēderā;
    • pusaudži: rīšanas grūtības un ēdiena iestrēgšana barības vadā;
    • pieaugušie rīšanas grūtības, ēdiena iesprūšana barības vadā, sāpes krūtīs, skābes atvilnis, sāpes vēdera augšējā daļā, ēdiena atgrūšana (regurgitācija), neefektīva skābes atviļņa terapija.

    Slimības komplikācijas – barības vada striktūras jeb sašaurināšanās, barības vada plīsums.


    Eozinofīla ezofagīta pierādīšanai nepieciešams veikt fibrogastroskopiju un barības vada biopsiju, lai noteiktu eozinofīlo leikocītu iekaisumu gļotādā.

  • Kviešu atkarīga slodzes izraisīta anafilakse (WDEIA – angļu val.)

    Šī ir reta, bet potenciāli smaga pārtikas alerģija, kas rodas tikai tad, ja kviešu ēšanu papildina fiziska slodze. Citi veicinošie faktori ir alkohola, acetilsalicilskābi saturošu medikamentu, nesteroīdo pretiekaisuma medikamentu lietošana un infekcijas. Pacientiem novēro anafilakstiskas reakcijas, sākot no nātrenes līdz elpošanas, kuņģa – zarnu trakta  vai sirds – asinsvadu sistēmas simptomiem, kas parasti attīstas 1-4 stundu laikā pēc kviešu lietošanas.


    Pacientiem, kuriem zināmas šādas reakcijas, nepieciešams izvairīties no fiziskas slodzes 4-6 stundas pēc kviešu ēšanas. Diagnostikai tiek izmantoti ādas dūriena testi ar kviešiem, specifiskā IgE noteikšana. Būtiska nozīme ir molekulārā alergēna omega - 5  gliadīna noteikšanai.

Share by: