Profilakses pasākumi

ALERĢISKO SLIMĪBU PROFILAKSES PASĀKUMI

Alerģisko slimību profilakse: Izšķir primāro un sekundāro profilaksi.

Primārā profilakse - Tas ir pasākumu kopums, kas veicams grūtniecības plānošanas, bērniņa gaidīšanas periodā un jaundzimušajiem, lai samazinātu alerģisko slimību attīstības risku.

Lai grūtniecība un bērniņa attīstība noritētu veiksmīgi, plānojot grūtniecību smēķētājām noteikti jāatmet smēķēšana, kā arī jānovērš pasīvā smēķēšana, jo ir pierādīts, ka mātēm, kuras grūtniecības laikā smēķējušas, dzimst bērni ar daudz sliktākiem plaušu funkcionālajiem raksturlielumiem un šie bērniņi pirmajā mūža gadā četrreiz biežāk slimo ar elpceļu infekcijām, kam raksturīgs klepus ar sēkšanu. Speciālas hipoalerģiskas diētas ievērošana grūtniecības laikā nav ieteicama, jo tā var kaitēt pašai grūtniecei un kavēt bērniņa attīstību. Grūtniecēm par vērtīgu tiek uzskatīta papildus zivju eļļas lietošana, jo tā mazina ar alerģiskajām rekacijām saistīto citokīnu daudzumu nabassaitē.

Tikko dzimušam bērniņam tiek ieteikta krūts zīdīšana un savlaicīga, pakāpeniska piebarošanas uzsākšana no 4 mēnešu vecuma. Alerģisko slimību profilaksei ieteic uzlabot zīdaiņu zarnu mikrofloru ar probiotikām. Diemžēl probiotiku lietošana mazina tikai atopiskā dermatīta attīstību, bet neietekmē sensibilizāciju pret alergēniem. Ir pētījumi, kuros pierādīta D vitamīna (arī grūtniecības laikā) pozitīvā iedarbība alerģisko slimību attīstības riska mazināšanā, tomēr augstām D vitamīna devām ir tieši pretēja iedarbība.

Iepriekš ilgstoši tika ieteikta vairīšanās no inhalējamajiem alergēniem, piemēram, suņiem, kaķiem, tomēr, kā liecina pēdējie dati, agrīna sensibilizācija ar dzīvnieku alergēniem ir labāka un drīzāk novērš alerģiskās slimības veidošanos, nekā pilnīga vairīšanās no mājdzīvniekiem. Ja bērnam nav elpceļu alerģijas, ieteicama biežāka saskare ar mājdzīvniekiem, bet ja alerģija ir attīstījusies, labāk neturēt mājdzīvniekus dzīvojamajās telpās, kā arī mēģināt mazināt mājas putekļu ērcīšu daudzumu apkārtējā vidē, jo tas var veicināt slimības turpmāku progresēšanu.

Sekundārā profilakse - Tās princips ir aizkavēt esošās alerģiskās slimības attīstību. Jebkuras alerģijas pirmā un vissvarīgākā ārstēšanas metode ir alergēna izslēgšana (paskaidrojumu skatīt zemāk tekstā). Ja tas nav iespējams, jācenšas mazināt alergēna daudzumu apkārtējā vidē.

Vislabākie rezultāti alerģiska rinīta un astmas profilaksē gūstami izdarot alergēnspecifisko imūnterapiju ar alergēnu vakcīnām, pēc vajadzības to kombinējot ar medikamentozo terapiju. Ar šīs terapijas palīdzību ir iespējams ierosināt imūntoleranci pret alerģiju izraisošo alergēnu, kavēt slimības attīstību un mazināt slimības radītos simptomus. Šobrīd pasaulē noris daudzi pētījumi uzturproduktu specifiskās imūnterapijas jomā, tomēr šis terapijas veids pārtikas produktu ierosināto alerģisko slimību ārstēšanā praksē vēl netiek pielietots.

Kā iepriekš tekstā minēts, jebkuras alerģijas pirmā un vissvarīgākā ārstēšanas metode ir alergēna izslēgšana. Ja tas nav iespējams, vismaz jācenšas mazināt konkrētā, slimību ierosinošā alergēna daudzumu apkārtējā vidē. Tādēļ sīkāk aplūkosim, kā mazināt ziedputekšņu, mājas putekļu ērcīšu, mājdzīvnieku, pelējuma sēnīšu alergēnu koncentrāciju, kā arī norādījumus, kas jāievēro pārtikas alerģijas gadījumā.

Ziedputekšņu koncentrācijas mazināšanas pasākumi

Cilvēkiem ar alerģiju pret ziedputekšņiem vēlams noskaidrot informāciju par aktuālo ziedputekšņu daudzumu atmosfērā (piemēram, mob. tālruņa PASYFO aplikācija). Latvijā kopš 2003.g. pastāv Latvijas aerobioloģijas dienests, kas sniedz regulāru iknedēļas prognozi par biežāko alerģiju izraisošo augu ziedēšanu. Praksē aerobioloģiskā dienesta informācija ir nozīmīga polinozes sezonas sākuma un beigu noteikšanā. Par augu ziedēšanu citās Eiropas valstīs informāciju var atrast internetā- www.polleninfo.org.
Ja iespējams, pārcelties uz citu klimata zonu, kur ziedēšanas sezona vēl nav sākusies vai ir jau beigusies.
Lai ziedputekšņi nonāktu mājoklī zemākā koncentrācijā, ziedēšanas sezonas laikā ieteicams pēc iespējas mazāk vērt vaļā dzīvokļa vai mājas logus, durvis (īpaši sausā, saulainā un vējainā laikā).
Dzīvojamās telpās izmantot gaisa kondicionētāju vai filtru.
Nebraukt automobilī ar vaļējiem logiem un ieslēgtu ventilāciju, jo kopā ar svaigo gaisu automobilī nokļūst arī daudz ziedputekšņu. Daudziem no jaunajiem auto ir ziedputekšņu filtri, bet vecākām mašīnām tie iztrūkst.
Ejot ārā no telpām jāvalkā saulesbrilles, kas nedaudz aizkavēs ziedputekšņu iekļūšanu acīs, kā arī vēlams ieziest degunā nedaudz krēma vai vazelīneļļas, tādējādi ziedputekšņi pielips pie tās un nenonāks dziļāk uz deguna gļotādas.
Pēc iespējas biežāk ieteicams noskaloties dušā, lai aizskalotu ziedputekšņus, kas nosēdušies uz ādas, un mainīt apģērbu.
Matus vēlams mazgāt pirms gulētiešanas.
Pirms pieskaršanās sejai, jāmazgā rokas.
Nav ieteicams ziedēšanas sezonas laikā žāvēt drēbes ārā, jo uz tām uzkrāsies liels daudzums putekšņu un, ja šīs drēbes uz ilgāku laiku tiks uzglabātas un lietotas vēlāk, simptomi var rasties arī nesezonas laikā.

Mājas putekļu ērcīšu (MPĒ) koncentrācijas mazināšanas pasākumi:

Mājas putekļu ērcīšu optimālā augšanas temperatūra ir ap 25℃, gaisa mitrums 70%. Tās pārtiek no olbaltumiem, kas ir cilvēka ādas nolobījušajās šūnās. Parasti mājas putekļu ērcītes vairumā ir rezervuāros - gultas matračos, spilvenos, paklājos, mīkstajās mēbelēs u.t.t..
Efektīvākā metode ērcīšu alergēna ietekmes mazināšanai ir ērcīšnecaurlaidīgu pārklāju lietošana gultas matračiem un spilveniem.
Gultasveļa jāmazgā 55℃, jo tad ērcītes iet bojā un alergēni tiek aizskaloti. Mazgāšana zemākās temperatūrās krietni samazina MPĒ koncentrāciju, bet tās izdzīvo.
Regulāra (vismaz 1x nedēļā) gultasveļas mazgāšana. Pēc gultasveļas maiņas, MPĒ necaurlaidīgie pārvalki jānoslauka.
Grīdas segumam vēlams izmantot gludu, viegli kopjamu materiālu, piemēram, koku.
Izvākt paklājus.
Nelietot aizkarus (tos var aizvietot ar viegli kopjamām žalūzijām), vai tie regulāri jāmazgā karstā ūdenī.
Ieteicama telpu uzkopšana ar putekļu sūcēju (vēlams ar HEPA filtru).
Mitruma mazināšana telpās <50%.
Rūpīga ikdienas telpu uzkopšana, mitrā mazgāšana.
Bērniem samazināt mīksto rotaļlietu daudzumu, regulāra to mazgāšana.

Mājdzīvnieku alergēnu koncentrācijas mazināšanas pasākumi:

Kaķa alergēnu producē tauku un sviedru dziedzeri, ādas epitēlija šūnas, anālie dziedzeri. Alergēnu daļiņas ir ļoti sīkas un ilgstoši uzturas apkārtējā vidē. Tā kā iespējama alergēnu nosēšanās gan uz virsmām, gan apģērba, mājdzīvnieku alergēni ir plaši izplatīti. Tie atrodami gan publiskās ēkās, piemēram, skolās, birojos u.c., gan mājvietās, kur nav mājdzīvnieku, sabiedriskajā transportā, tomēr atšķirīga ir alergēnu koncentrācija.
Galvenais ieteikums slimniekiem ar alerģiju pret mājdzīvnieku alergēniem ir neturēt mājdzīvniekus.
Pēc tam, kad slimnieks atbrīvojis māju no suņa vai kaķa (vai cita mājdzīvnieka, kas ierosinājis alerģisko slimību), telpas rūpīgi jāiztīra, jāizvāc alergēnu rezervuāri - paklāji, matrači, polsterētās mēbeles u.c.. Pēc veiktajiem pasākumiem klīniski uzlabošanās novērojama vien 4 - 12 mēnešu laikā, jo alergēns vēl ilgu laiku var saglabāties apkārtējā vidē.
Ja mājdzīvnieks tiek paturēts, nedrīkst to laist guļamistabā, vēlama to uzturēšanās pagalmā, vai vismaz labi ventilējamās telpās. Ieteicama bieža mājdzīvnieku mazgāšana. Optimāla būtu arī paklāju aizvākšana, regulāra mājvietas uzkopšana, mitrā tīrīšana, putekļu sūkšana (putekļu sūcējs ar HEPA filtru), gaisa filtru lietošana.

Prusaku alergēnu koncentrācijas mazināšanas pasākumi:

Prusaku alergēni ir relatīvi lielas daļiņas, kas parasti ātri nogulsnējas, un ir atrodamas pārsvarā rezervuāros, bet gaisā ir tikai lielu gaisa strāvu gadījumos. Tā kā prusaki ir ļoti kustīgi, to alergēni sastopami ikvienā mājvietas telpā, kā arī grūti aizsniedzamās vietās. Prusaku alergēnus satur gan to ķermeņa daļas, gan izkārnījumi.
Svarīgākais prusaku alergēnu mazināšanā ir to apkarošana ar insekticīdiem.
Pēc insekticīdu lietošanas svarīga ir ilgstoša un ļoti rūpīga telpu uzkopšana.

Pelējuma sēnīšu koncentrācijas mazināšanas pasākumi:

Pelējuma sēnītes un sporas, ar kurām tās izplatās apkārtējā vidē, ir satopamas gan ārā, gan iekštelpās. Ārā tās ir normāla dažādu augu sabrukšanas procesa sastāvdaļa, kas, piemēram, palīdz noārdīties kritušajām lapām. Bet iekštelpās pelējums ir bīstams pat nelielā daudzumā, jo ne vien sēnīšu sporas un micēlijs ir nozīmīgs alergēnu avots, bet arī tās producē potenciāli toksiskas vielas, kuru paaugstināta koncentrācija iekštelpu gaisā rada nopietnu apdraudējumu cilvēka veselībai. Tas, ka iekštelpās ir parādījies pelējums, liecina par to, ka telpās ir pārmērīgi liels mitrums un ventilācijas trūkums.
Cilvēkiem, kuriem mājvietās ir parādījies pelējums, ieteicams mainīt dzīvesvietu un pārcelties uz citu dzīvokli/ māju, kur gaisa mitrums ir mazāks un sienas apstrādātas ar fingicīdu (pretsēnīšu) šķīdumu.
Ja pārcelšanās uz citu dzīvesvietu nav iespējama, lai mazinātu pelējuma sēnīšu koncentrāciju telpās, vispirms jānovērš tā cēlonis. Piemēram, tekošs jumts, piloši krāni, neiztīrītas notekas, nepareizi noregulēta pakešu logu ventilācija, slikta telpu ventilācija.
Ja pelējums ir nelielā daudzumā, to regulāri var nomazgāt ar siltu ziepjūdeni.
Ja pelējums klāj plašus laukumus, mazgāšanai var izmantot hloru saturošus vai specializētus līdzekļus. To darot jālieto aizsargcimdi, aizsargbrilles un sejas maska (respirators). Pelējuma klātos laukumus nevajadzētu berzt nost ar skrāpi vai sausu suku – tas sporu daudzumu gaisā palielina. Sienas rūpīgi nožāvē, citādi pelējums ļoti drīz parādās atkārtoti. Žāvēšanai var izmantot karstā gaisa ģeneratoru, bet vislabāk – kvarca lampu, kuras starojums iznīcina sēnīšu sporas arī dziļākajos apmetuma slāņos un telpas gaisā. Nožāvēto virsmu apstrādā ar fungicīdu jeb pretsēnīšu šķīdumu. Var izmantot arī ūdeņraža pārskābi. Telpas pēc tīrīšanas kārtīgi jāizvēdina.
Rūpīgi jārbauda, vai pelējuma sēnīte nav ieviesusies istabas augu puķupodos ar nepareizu drenāžu. Pelējuma skartie augu podi ir jāizvāc no mājokļa.
Grieztajiem ziediem vāzē regulāri jānomaina ūdens, jo arī tajā var iedzīvoties pelējums.
Jāatbrīvojies no apģērbiem, grāmatām, skapjiem un citiem priekšmetiem, kurus skāris pelējums.

Pārtikas alerģijas profilakses pasākumi:

Eliminācijas diēta šobrīd ir visefektīvākā ārstēšanas un profilakses metode. Tas nozīmē, ka jāizslēdz no uztura konkrētais uzturprodukts vai vairāki produkti, kuru sastāvā ir vainīgais alergēns vai bioloģiski aktīvās vielas. Nepamatota uzturproduktu izslēgšana bērniem var nodarīt kaitējumu, jo ne vien netiek saņemtas nepieciešamās uzturvielas, bet arī netiek “trenēta” imūntolerance, kas veidojas tieši ar gremošanas orgānu palīdzību.
Bērniem ar atopisko dermatītu ilgstoša produktu izslēgšana no uztura var veicināt sensibilizāciju pret alergēniem caur bojāto ādu, līdz ar to bērns laika gaitā var kļūt alerģisks pret aizvien jauniem produktiem. Tādēļ būtiska nozīme it tieši ādas kopšanai, lai uzturētu ādas barjerfunkciju.
Jaundzimušajiem tiek ieteikta krūts zīdīšana un savlaicīga, pakāpeniska piebarošanas uzsākšana no 4 mēnešu vecuma.
Ja zīdainim novērjojamas pārtikas alerģijas izpausmes vai ja bērniņam ir paaugstināts alerģisko slimību saslimšanas risks (ja mammai vai citiem tuvākajiem ģimenes locekļiem ir alerģiska slimība), barojošām mātēm ieteic izvairīties no tādiem potenciāliem alergēniem kā govs piens, ola, zivis un rieksti (alergologs pēc nepieciešamības uztura ierobežojumus var papildināt).
Zīdaiņiem ar govs piena alerģiju, kuri netiek baroti ar krūti un saņem piena maisījumu, jāizvēlas specializēti augstas pakāpes hidrolizātu vai aminoskābju maisījumi, ko parasti, atbilstoši slimības smaguma pakāpei, piemēro alergologs.
Alerģisko slimību profilaksei ieteic uzlabot zīdaiņu zarnu mikrofloru ar probiotikām. Diemžēl probiotiku lietošana mazina tikai atopiskā dermatīta attīstību, bet neietekmē sensibilizāciju pret alergēniem.
Ir pētījumi, kuros pierādīta D vitamīna (arī grūtniecības laikā) pozitīvā iedarbība alerģisko slimību riska mazināšanā, tomēr augstām D vitamīna devām ir tieši pretēja iedarbība.
Grūtniecēm par vērtīgu tiek uzskatīta papildus zivju eļļas lietošana, jo tā mazina ar alerģiskajām rekacijām saistīto citokīnu daudzumu nabassaitē.