Primārā profilakse - Tas ir pasākumu kopums, kas veicams grūtniecības plānošanas, bērniņa gaidīšanas periodā un jaundzimušajiem, lai samazinātu alerģisko slimību attīstības risku.

Lai grūtniecība un bērniņa attīstība noritētu veiksmīgi, plānojot grūtniecību smēķētājām noteikti jāatmet smēķēšana, kā arī jānovērš pasīvā smēķēšana, jo ir pierādīts, ka mātēm, kuras grūtniecības laikā smēķējušas, dzimst bērni ar daudz sliktākiem plaušu funkcionālajiem raksturlielumiem un šie bērniņi pirmajā mūža gadā četrreiz biežāk slimo ar elpceļu infekcijām, kam raksturīgs klepus ar sēkšanu. Speciālas hipoalerģiskas diētas ievērošana grūtniecības laikā nav ieteicama, jo tā var kaitēt pašai grūtniecei un kavēt bērniņa attīstību. Grūtniecēm par vērtīgu tiek uzskatīta papildus zivju eļļas lietošana, jo tā mazina ar alerģiskajām rekacijām saistīto citokīnu daudzumu nabassaitē.

Tikko dzimušam bērniņam tiek ieteikta krūts zīdīšana un savlaicīga, pakāpeniska piebarošanas uzsākšana no 4 mēnešu vecuma. Alerģisko slimību profilaksei ieteic uzlabot zīdaiņu zarnu mikrofloru ar probiotikām. Diemžēl probiotiku lietošana mazina tikai atopiskā dermatīta attīstību, bet neietekmē sensibilizāciju pret alergēniem. Ir pētījumi, kuros pierādīta D vitamīna (arī grūtniecības laikā) pozitīvā iedarbība alerģisko slimību attīstības riska mazināšanā, tomēr augstām D vitamīna devām ir tieši pretēja iedarbība.
Iepriekš ilgstoši tika ieteikta vairīšanās no inhalējamajiem alergēniem, piemēram, suņiem, kaķiem, tomēr, kā liecina pēdējie dati, agrīna sensibilizācija ar dzīvnieku alergēniem ir labāka un drīzāk novērš alerģiskās slimības veidošanos, nekā pilnīga vairīšanās no mājdzīvniekiem. Ja bērnam nav elpceļu alerģijas, ieteicama biežāka saskare ar mājdzīvniekiem, bet ja alerģija ir attīstījusies, labāk neturēt mājdzīvniekus dzīvojamajās telpās, kā arī mēģināt mazināt mājas putekļu ērcīšu daudzumu apkārtējā vidē, jo tas var veicināt slimības turpmāku progresēšanu.

Sekundārā profilakse - Tās princips ir aizkavēt esošās alerģiskās slimības attīstību. Jebkuras alerģijas pirmā un vissvarīgākā ārstēšanas metode ir alergēna izslēgšana (paskaidrojumu skatīt zemāk tekstā). Ja tas nav iespējams, jācenšas mazināt alergēna daudzumu apkārtējā vidē.

Vislabākie rezultāti alerģiska rinīta un astmas profilaksē gūstami izdarot alergēnspecifisko imūnterapiju ar alergēnu vakcīnām, pēc vajadzības to kombinējot ar medikamentozo terapiju. Ar šīs terapijas palīdzību ir iespējams ierosināt imūntoleranci pret alerģiju izraisošo alergēnu, kavēt slimības attīstību un mazināt slimības radītos simptomus. Šobrīd pasaulē noris daudzi pētījumi uzturproduktu specifiskās imūnterapijas jomā, tomēr šis terapijas veids pārtikas produktu ierosināto alerģisko slimību ārstēšanā praksē vēl netiek pielietots.

Kā iepriekš tekstā minēts, jebkuras alerģijas pirmā un vissvarīgākā ārstēšanas metode ir alergēna izslēgšana. Ja tas nav iespējams, vismaz jācenšas mazināt konkrētā, slimību ierosinošā alergēna daudzumu apkārtējā vidē. Tādēļ sīkāk aplūkosim, kā mazināt ziedputekšņu, mājas putekļu ērcīšu, mājdzīvnieku, pelējuma sēnīšu alergēnu koncentrāciju, kā arī norādījumus, kas jāievēro pārtikas alerģijas gadījumā.