Anafilakse

Anafilakse

Anafilakse ir ģeneralizēta jeb sistēmiska hipersensitīva organisma atbildes reakcija pēc svešas vielas iekļūšanu organismā un var izpausties ar dažādiem simptomiem, dažādu norises smagumu. Reizēm norise ir tik smaga, ka var kļūt dzīvībai bīstama.
Iemesli
Anafilakses biežākie izraisītāji ir medikamenti, visbiežāk penicilīna grupa, pretiekaisuma līdzekļi, piemēram, Aspirīns, miorelaksanti u.c. Nosacīti otrā, trešā vietā ir bišu, lapseņu inde, zivis, rieksti, kviešu milti, govs piena produkti u.c.
Simptomi
Par anafilaktiska tipa reakciju vajadzētu iedomāties, ja ir šādi simptomi, piemēram, pēc lapsenes vai bites dzēliena 5-30 minūšu laikā, reizēm arī vēlāk, parādās:
1. apsārtums, pietūkums, ne tikai dzēliena vietā, bet arī dažādās vietās citur. Nereti ir lūpu, sejas, rīkles tūska, stipra nieze. Reizēm nieze ir viegla dažās vietās. Ādas un gļotādu simptomi ir visbiežāk- aptuveni 90%;
2. vienlaicīgi rodas apgrūtināta elpošana, sajūta, ka nevar dziļi ieelpot, paklepošana; Smagas anafilakses gadījumā - elpas trūkums, sēkšana. Reizēm sākumā par elpceļu iesaistīšanos liecina apgrūtināta elpošana caur degunu sakarā ar deguna gļotādas tūsku;
3. asins cirkulācijas traucējumi vieglākos gadījumos izpaužas tikai ar smaguma sajūtu galvā, uzbudinājumu vai baiļu sajūtu, tiem var sekot reibonis, bezsamaņa. Ļoti raksturīgi ir paātrināts pulss, ko grūti sataustīt sakarā ar asins spiediena krasu pazemināšanos;
4. smagas norises gadījumā rodas vemšana, sāpes vēderā pat spontāna vēdera izeja.

Tātad vienmēr par anafilaksi vajag iedomāties, ja ir simptomi no vairāku organisma sistēmu puses uz ādas, gļotādas, elpošanas, sirds asinsvadu, gremošanas orgānos. Simptomi var būt viegli.
Līdzīga anafilakses norise var būt pēc dažādiem alergēniem. Zīdaiņiem, maziem bērniem var būt tikai vemšana, lūpas kļūst zilganas, smaga elpošana, klepus, izsitumi.
Pašpalīdzība
Ja pēc bites, lapsenes dzēliena vai kāda medikamenta, ēdiena rodas aprakstītie simptomi, vajag rīkoties nekavējoties, jo nogaidīšana var izraisīt smagāku, pat bīstamu anafilakses norisi. 
Ieteicams rīkoties sekojoši:
1. ja ir bites dzēlonis, to izraujiet nesaspiežot indes maisiņu. Lapsene dzēliena vietā dzeloni neatstāj. Dzēliena vietai pieliek ledu vai vēsu kompresi. Tautas medicīnā iesaka ierīvēt ar pārgrieztu sīpolu, rabarberu, uzlikt etiķūdens kompresi. Iespējams, ka tas inaktivē indi,
2. izsauciet palīgus, neatliekamo medicīnisko palīdzību,
3. vēlams apgulties, pacelt kājas par 45º un pret kaut ko atbalstīt. Guļus stāvoklis ir ļoti svarīgs. Tas uzlabo asins pieplūdi galvai. Ja gadījumā jūs tiekat vesti pie ārsta, tad mašīnā arī jāatrodas guļus stāvoklī!
4. nekavējoties vajag injicēt muskulī adrenalīnu. Injekciju ieteicami izdarīt aukšdelma vidējā trešdaļā ārējā daļā vai augšstilba vidējās trešdaļas ārējā daļā. Adata jāievada perpendikulāri un pēc iespējas dziļi.
Adrenalīnu visērtāk ir ievadīt ar pusautomātisko šlirci EpiPen. Var arī izmantot adrenalīnu, kas ir ampulās, izmantojiet sterilu 1 ml šļirci. Ja izmanto ampulās, tad pielieto 0,1 % adrenalīna šķīdumu, 0,5 ml. Ampulā ir 1 ml.
Adrenalīna injekcijas nepieciešamības gadījumā var atkārtot pēc 5 - 10 min. Adrenalīns var izraisīt blakus reakcijas, galvenās no tām ir nopietni sirds ritma traucējumi. Par adrenalīna pielietošanu jums sīkāk izstāstīs ārsts, kas to izrakstīs;
5. ja jums ir astma, tad nekavējoties vajag izdarīt 2 salbutamola vai ventolīna inhalācijas, ko atkārtojiet ik pēc 20 min. Vajag arī nekavējoties injicēt vai iekšķīgi pielietot glikokortikosteridus, piem. Deksametazonu, metilprednizolonu. Devas u.c. jums izskaidros ārsts.
Antihistamīnie līdzekļi, piem.klaritīns, fenkarols iedarbojas pēc 1-2 stundām, glikokortikoidi pēc 6 stundām. Tādēļ tie nav pirmās palīdzības līdzekļi. Ar to pielietošanu smagākas anafilakses gadījumā ir par maz. Alkohola pietošana nepalīdz, var pasliktināt anafilakses norisi.
Profilakse
Visus pacientus, kuriem ir bijusi anafilakse var iedalīt divās grupās:
  • pirmā grupa ir pacienti, kas zina, ka viņiem agrāk ir bijusi anafilakse, zina, kas to izraisa, vai arī zina, ka viņiem ir alerģija pret medikamentiem, pārtiku;
  • otrā grupa- anafilakse, alerģija agrāk nekad nav bijusi.
Ieteicamie profilakses pasākumi 1.grupai:
1. izvairīties no kontakta ar alergēniem, ko nepanes - pārtika, medikamenti u.c.;
2. ja anafilaksi jums izraisa bišu, lapseņu, sirseņu, kameņu dzēlieni, ir jāizdara imūnetrapija ar attiecīgā kukaiņa indi. Izdara indes ievadīšanu ar atkārtotām injekcijām. Ir nepieciešama ilgstoša ārstēšanās - 5 gadi. Pirmajā gadā 1 reizi mēnesī. Sākot no 3.gada, vienu reizi 2 mēnešos. Ārstēšana ir ļoti efektīva. Pēc terapijas kursa pabeigšanas aptuveni 98% anafilakse nerodas pēc lapseņu, sirseņu dzēlieniem, pēc bišu dzēlieniem- 75-80%. Aizsardzība pret anafilaksi jau rodas pēc 1-2 mēnešiem no ārstēšanas sākuma.
Vakcīnu terapija ar pārtikas alergēniem nav iespējama, ar medikamentiem to var izdarīt, ja nevar to aizstāt ar citu;
Vienmēr jānēsā līdzi vai jātur tuvumā adrenalīns;
3. informējiet medicīnas darbiniekus, ka jums ir bijusi anafilakse. Ieteicami nesāt līdzi ārsta izrakstu kurā ir informācija par jūsu alerģiju.

Profilakses pasākumi 2. grupas pacientiem:
 Visbiežāk pilnīgi negaidīti anafilakses gadījumi var būt trīs gadījumos:
1. pēc bišu, lapseņu, sirseņu dzēlieniem, ko agrāk esat panesuši. Aptuveni 50% šādu pacientu agrāk dzēlienus ir panesusi. Tas ir satraucošs fakts, ko lielākā daļa cilvēku nezina. Vienīgais pareizais smagas anafilakses novēršanas pasākums ir, lai vietās, kur iespējami bieži šo kukaiņu dzēlieni, būtu adrenalīna šļirce. Biškopjiem būtu jābūt atbildīgiem par pašpalīdzības sniegšanu cilvēkiem savā mājā un dravas apkaimē. Jāzina kā sniegt neatliekamo palīdzību ;
2. uzsākot lietot jaunu medikamentu vai atsākot pēc kāda pārtraukuma, sekot kā jūtaties pēc pirmās devas pirmajās stundās un pirmajās 3-4 dienās. Vienmēr, ja iespējams pirmajām devām būtu jābūt mazākām- aptuveni ½ - ⅓ no pilnas devas.
3. pārtikas izraisītas anafilakses riska grupa ir bērni. Biežākie alergēni ir govs piens, rieksti, zivis, kviešu milti. Sekojiet, kā bērns panes šos produktus!

Pieaugušajiem pārtikas anafilakse ir reti. Ja agrāk,visbiežāak tas ir bērnībā, ir bijusi pārtikas alerģija, tad var būt arī vēlāk, īpaši pēc zivīm, riekstiem, selērijām, garšvielām, vīna.
Ja dodaties ceļojumā un ēdiet ārpus mājas, būtu ieteicami, lai jums somā būtu vismaz kāds antihisamīna līdzeklis, piemēram, Fenkarols. Sabiedriskās ēdināšanas vietās būtu jābūt adrenalīnam.
Share by: