Orālās alerģijas sindroms ir tūlītēja pārtikas alerģijas izpausme, kas vērojama daļai pacientu ar ziedputekšņu alerģiju, lietojot uzturā riekstus, svaigus augļus un dārzeņus. Simptomi vērojami mutes dobumā kā lūpu, mēles, aukslēju nieze, kņudināšana, apsārtums, iespējama lūpu, mēles tūska, tirpšanas sajūta.
Alerģiskās reakcijas veidojas, jo augļiem, dārzeņiem, riekstiem un ziedputekšņiem daļa alergēnu uzbūves ziņā ir līdzīgi. Šādas alerģiskas reakcijas dēvē par krusteniskām reakcijām. Latvijā orālās alerģijas sindroms visbiežāk veidojas pacientiem ar alerģiju pret bērzu. Reakcijas iespējams mazināt, lietojot augļus un dārzeņus termiski apstrādātā veidā.
Uztura olbaltumu izraisīts enterokolīta sindroms ir vēlīna pārtikas alerģijas forma, kad IgE antivielas pret konkrēto pārtikas alergēnu neveidojas. Slimības sākums visbiežāk ir līdz 9 mēnešu vecumam, bet var sākties jebkurā vecumā.
Galvenie pārtikas alergēni ir govs piens, soja, rīsi. Citi biežākie alergēni: graudaugi (auzas, mieži, kvieši, kukurūza), ola, gala (vista, tītars, liellopu gaļa), zivis, vēžveidīgie, dārzeņi (kartupeļi, kabači, pupas, zirņi, tomāts), augļi (banāns, ābols), rieksti. Iespējamas reakcijas pret citiem pārtikas produktiem.
Simptomi attīstas dažu stundu (parasti 2-4) laikā pēc ēdiena lietošanas, akūti, bieži vērojama izteikta, apjomīga, atkārtota vemšana, caureja, atūdeņošanās, var iestāties šoks. Simptomi parasti izzūd pēc 6-8 stundām un pacients atkal jūtas labi. Smagākos gadījumos nepieciešama īslaicīga ārstēšanās stacionārā, lai novērstu akūtos simptomus. Iespējamas slimības hroniska forma, kas var izpausties kā šķidra, dažkārt asiņaina vēdera izeja, atgrūšana, augšanas aizture. Izslēdzot vainīgo produktu, simptomi izzūd.
Lai izvērtētu, vai reakcija pret produktu ir pārgājusi, nepieciešams pārtikas provokācijas tests dienas stacionārā ārsta – alergologa uzraudzībā.
Hroniska barības vada slimība, kurai pamatā ir imunoloģisks (eozinofīlo leikocītu radīts) iekaisums barības vadā. Eozinofīls ezofagīts sastopams gan bērniem, gan pieaugušajiem. 40-90% pacientu novērojama saistība ar citām atopiskām slimībām (15 - 43% pacientu ir paaugstināta jutība pret pārtikas alergēniem, līdz 80% pret inhalējamiem alergēniem).
Slimība var atgādināt skābes atvilni, taču tai raksturīga neefektīva skābes atviļņa terapija.
Izpausmes:
Slimības komplikācijas – barības vada striktūras jeb sašaurināšanās, barības vada plīsums.
Eozinofīla ezofagīta pierādīšanai nepieciešams veikt fibrogastroskopiju un barības vada biopsiju, lai noteiktu eozinofīlo leikocītu iekaisumu gļotādā.
Šī ir reta, bet potenciāli smaga pārtikas alerģija, kas rodas tikai tad, ja kviešu ēšanu papildina fiziska slodze. Citi veicinošie faktori ir alkohola, acetilsalicilskābi saturošu medikamentu, nesteroīdo pretiekaisuma medikamentu lietošana un infekcijas. Pacientiem novēro anafilakstiskas reakcijas, sākot no nātrenes līdz elpošanas, kuņģa – zarnu trakta vai sirds – asinsvadu sistēmas simptomiem, kas parasti attīstas 1-4 stundu laikā pēc kviešu lietošanas.
Pacientiem, kuriem zināmas šādas reakcijas, nepieciešams izvairīties no fiziskas slodzes 4-6 stundas pēc kviešu ēšanas. Diagnostikai tiek izmantoti ādas dūriena testi ar kviešiem, specifiskā IgE noteikšana. Būtiska nozīme ir molekulārā alergēna omega - 5 gliadīna noteikšanai.